KARŠ UN SPORTS
Starptautiskā Olimpiskā komiteja sacēlusi pamatīgu vētru, paziņojumā norādot, ka izzina ceļus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu piedalīties 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs. Ukrainas sportisti jau paziņojuši, ka spēlēs nepiedalīsies, ja tajās tiks pielaisti agresora Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas sportisti. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers paziņojis, ka mūsu valsts sportisi olimpiādē kopā ar krieviem nepiedalīsies. Vēlāk LOK paziņojumā par nepieļaujamu nosauca Latvijas sportistu un sporta nozares pārstāvju dalību starptautiskās sacensībās un pasākumos, kuros ir iesaistīti Krievijas un Baltkrievijas atlēti un valsts darbinieki. Latvijas sporta pārstāvji arī pastāstīja par pieredzēto sarunās ar SOK. Savukārt Polijas sporta ministrs gatavs veidot valstu koalīciju pret Krievijas dalību olimpiskajās spēlēs.
Foto: SCANPIX/AP
Saskaņa “SASKAŅĀ”
Partijas "Saskaņa" kongresā sestdien, 28. janvārī, nolemts līdzšinējā viena valdes priekšsēdētāja vietā ievēlēt trīs līdzpriekšsēdētājus. Šos amatus nolemts uzticēt bijušajiem Saeimas deputātiem Regīnai Ločmelei un Andrim Morozovam, kā arī Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam. Par sakāvi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās atbildību uzņēmās līdzšinējais partijas līderis Jānis Urbanovičs. Politologi prognozēja, ka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs varētu sekot Daugavpils mēra Andreja Elksniņa piemēram un izstāties no partijas "Saskaņa". Bartaševiču varētu atbalstīt arī citi Latgalē ievēlētie "Saskaņas" deputāti. Nu partijā saka, ka paši izslēgs Bartaševiču no savām rindām.
NOTIKUMI MŪSMĀJĀS UN PASAULĒ
Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils būvnieku – pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" – prasība piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro. Šo pilnsabiedrību 2008. gadā izveidoja kompānijas "RBSSKALS", "Re&Re" un "Skonto būve". Tā īstenoja LNB būvniecības projektu. Visas šīs kompānijas vēlāk tikušas sodītas tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā.
Neizpildot prasības, kas noteiktas invazīvo augu ierobežošanas regulā, Latvija jau otro reizi saņēmusi brīdinājumu no Eiropas Komisijas. Pēdējā brīdinājumā minēts, ka Eiropas Komisija pret Latviju un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm vērsīsies ES Tiesā. Valdība par šādu iespējamību tika informēta jau 2019. gadā, taču pietiekami aktīva rīcība tā arī nesekoja.
Pieaugot mainīgajai starpbanku procentu likmei "Euribor", pieaug arī kredītņēmēju uztraukums, ka palielināsies viņu ikmēneša maksājumi par hipotekāro kredītu. Tas cilvēkus mudina pirms termiņa dzēst savas kredītsaistības. Piemēram, bankas "Citadele" dati liecina, ka pagājušā gada decembrī pieprasījums pēc iespējas dzēst hipotekāro kredītu pirms termiņa pieauga par 80%.
34 Saeimas deputāti rosināja izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālo remontu”. Viens no pieteicējiem un iespējamais topošās izmeklēšanas komisijas vadītājs Vilis Krištopans (''Latvija pirmajā vietā'') uzskata, ka Latvijā kontroles pasākumi ir pārspīlēti.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā ceturtdien apstiprināta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Lielākā daļa deputātu – 68 – balsoja "par", "pret" bija seši partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvji, bet 15 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Valsts drošības dienests ir noslēdzis pārbaudi saistībā ar Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas ("Stabilitātei!") publiskajiem izteikumiem Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējuma laikā. Nolemts uzsākt kriminālprocesu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās Latvijas okupācijas iespējamu rupju noniecināšanu.
Pēc aizdomām par krāpšanos Daugavpils Universitātē divi augstskolas padomes locekļi uzrakstījuši iesniegumu par atkāpšanos no amata. Valsts policija veikusi procesuālās darbības Daugavpils Universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā.
Pirmajā dienā, kopš var pieteikties, jau vairāki simti Krievijas pilsoņu ir reģistrējušies valsts valodas pamatlīmeņa zināšanu pārbaudei, lai pagarinātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Arvien biežāk ziņo par vilku uzbrukumiem un nodarītajiem postījumiem. Tapēc Valsts meža dienests palielinājis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem. Mednieki šādu lēmumu apsveic, bet vides aizstāvji mudina meklēt citus veidus, kā pasargāties un sadzīvot ar lielajiem plēsējiem, nepalielinot nošaujamo zvēru skaitu.
Janvāris Latvijā bijis trešais nokrišņiem bagātākais, kopš veic laikapstākļu novērojumus. Nokrišņu daudzums Latvijā janvārī kopumā bijis 80,9 milimetri. Visvairāk lijis un snidzis Rucavā – 112,8 milimetri, bet vismazāk – Jelgavā, kur nokrišņu daudzums sasniedzis 44,1 milimetru.
Cīņā pret Kremļa dezinformāciju šis gads nebūs vieglāks, kaut aizvadītajos mēnešos kopumā izdevies novērst Krievijas centienus sabiedrisko domu Rietumos ietekmēt par labu saviem mērķiem karā pret Ukrainu. Šis ir viens no secinājumiem Rīgā notikušajā NATO Stratēģiskās komunikācijas centra “StratCom” konferencē par cīņu informatīvajā telpā, kas norit globāli.
"Pensionēties pirms artrīta" – tā prasa viens no protestētājiem šonedēļ notikušajās streikā Francijā. Šis ir jau otrais plašais streiks Francijā šomēnes, protestējot pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona plāniem paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem.
Naktī uz 28. janvāri mūžībā devies kādreizējais Saeimas deputāts Joahims Zīgerists.